Vara toksikoze (modificētājs, saistīts ar ATP7A)

Šis tests paredzēts ATP7A gēna mutācijai, un to parasti izvērtē kopā ar ATP7B mutācijas testu; šī mutācija ir saistīta ar vara uzkrāšanos Labradoras retrīveriem. Suņiem ar ATP7B mutāciju ir zemāks vara toksikozes simptomu attīstības risks, ja tiem ir arī viena vai divas šīs aizsargājošās ATP7A mutācijas kopijas.
ATP7A gēns mijiedarbojas ar diviem citiem gēniem — RETN un ATP7B. ATP7B gēns ir saistīts ar paaugstinātu vara toksikozes risku, ko sauc arī par Vilsona slimību vai ar varu saistītu hepatopātiju. Gan RETN, gan ATP7A, šķiet, ir aizsargājoša ietekme. Šķiet, ka tie samazina vara toksikozes risku suņiem, kuri nes ATP7B variantu vai ir tā skarti. Tā kā gēni savstarpēji mijiedarbojas, Labradoras retrīveriem iesakām pārbaudīt ATP7A kopā ar RETN un ATP7B. Šīs ATP7A mutācijas nēsāšana vai tās ietekme nerada nekādas zināmas sūdzības vai veselības problēmas.

Vara līmeni organismā regulē gan uzņemšana ar barību, gan izdalīšana no noteiktiem orgāniem, piemēram, žultsvadiem. Optimāla vara līmeņa uzturēšanā būtiska loma ir vairākiem gēniem. ATP7B gēna mutācija ir saistīta ar palielinātu vara uzkrāšanos, kas izraisa Vilsona slimību, sauktu arī par vara toksikozi vai ar varu saistītu hepatopātiju. Savukārt modificējošo gēnu ATP7A vai RETN mutācijas, šķiet, aizsargā pret vara uzkrāšanos aknās, kas agrāk dēvēta par Menkesa slimību. Pašlaik šie modificējošie gēni ir būtiski tikai Labradoras retrīveriem. Tomēr ATP7B mutācija var izraisīt klīniskus simptomus vairākām šķirnēm. ATP7B mutācijai ir nepilnīgi dominants pārmantošanas veids. Suņiem ar vienu mutācijas kopiju vara toksikozes simptomu risks ir nedaudz paaugstināts, bet suņiem ar divām kopijām — daudz augstāks. Tas ir tāpēc, ka ATP7B olbaltumvielas darbības traucējumi izjauc vara transportu, potenciāli izraisot vara uzkrāšanos. Simptomu sākums var būt ļoti nemanāms, un sākuma vecums atšķiras, bieži tas ir 5-7 gadi. Slimības smagumu ietekmē arī ar barību uzņemtā vara daudzums un ģenētiski varianti ar aizsargājošu ietekmi. Labradoras retrīveriem ATP7A gēna mutācija var samazināt vara līmeni, mazinot vara toksikozes risku un smagumu. Tādējādi suņiem, kas nes ATP7A mutāciju vai ir tās skarti, ir zināma aizsardzība pret vara toksikozi ATP7B mutācijas klātbūtnē. RETN mutācija var būt aizsargājoša vai neitrāla. Modifikatori nedod labumu, ja nav ATP7B mutācijas. Tāpēc Labradoras retrīveriem un radniecīgām šķirnēm iesaka pārbaudīt visas trīs mutācijas kopā.

Vaislā prioritātei vajadzētu būt vara toksikozes novēršanai, izmantojot ATP7B testu. Ja vaislā izmanto suni, kas nes ATP7B mutāciju vai ir skarts ar divām tās kopijām, jāņem vērā arī aizsargājošā ATP7A alēle, bet citādi nevajadzētu veikt atlasi ne par, ne pret to. Pašlaik iesaka neņemt vērā iespējamo modificējošo RETN mutāciju, pieņemot vaislas lēmumus.

PubMed ID: 26747866

Publicēšanas gads: 2016

OMIA ID: 640

OMIA varianta ID: