Apmatojuma krāsa: B lokuss (brūna, 4 varianti) – suņi

Suņu apmatojuma krāsu kontrolē daudzi dažādi kopā darbojošies gēni. Tos bieži sauc par „lokusiem”. Brūnās krāsas jeb B lokuss atbilst ar tirozināzi saistītā proteīna 1 (TYRP1) gēnam, kas kontrolē eumelanīna (melnā pigmenta) ražošanu. Ir zināmas vairākas atšķirīgas B lokusa mutācijas, kas padara šo pigmentu gaišāku līdz brūnam. B lokusa savvaļas tipa (normālo, nemutēto) alēli apzīmē ar B, un tā ir dominanta. Recesīvo mutēto alēli, kas izraisa pāreju uz brūnu krāsu, apzīmē ar b. Tas nozīmē, ka brūns apmatojums būs tikai suņiem ar b/b genotipu; B/b un B/B suņi netiks ietekmēti.

CombiBreed analizētie B lokusa mutācijas varianti ir bc, bs un bd (visi sastopami dažādās šķirnēs), kā arī be (specifisks Lankašīras hīleriem) un bh (specifisks Sibīrijas haskijiem). Katra no šīm mutācijām izraisa tās pašas pamatpazīmes, un suns ar jebkuru divu mutāciju kombināciju būtu jāuzskata par b/b genotipa suni.

Skartajiem suņiem, kuriem citādi būtu melni mati, tie kļūst brūni. Atkarībā no šķirnes šo krāsu var saukt par brūnu, šokolādes krāsu vai aknu krāsu. Arī suņa deguns un ķepu spilventiņi būs gaišāk brūni, nevis ierasti melni.

Ja suni ietekmē arī D lokusa mutācija (d/d genotips), tā krāsa būs ceriņkrāsas vai izabellas krāsas. Jāņem vērā: B lokusa mutācijas ietekmē tikai suņus, kuru E lokusa genotips nav e/e, jo e/e suņi vispār nespēj ražot tumšo pigmentu.

PubMed ID:

OMIA ID: